Alus

Vikipēdijas raksts

Alus ir vāji alkoholisks dzēriens, ko iegūst, raudzējot cieti saturošu masu no graudiem vai citiem augiem. Vēsturiski alu ieguva jau vismaz kopš 4000. gada p.m.ē., to pazina senie šumeri, ēģiptieši un mezopotāmieši. Izejvielu dažādības dēļ iegūtā alus garša, krāsa un konsistence var būt pilnīgi atšķirīga.

[izmainīt šo sadaļu] Sastāvdaļas

Saskaņā ar Vācijas 1516. gada tā dēvēto Reinheitsgebot (tīrības likumu) par alu drīkst saukt tikai tādu dzērienu, kas izgatavots no graudiem, apiņiem un ūdens bez jebkādām citām sastāvdaļām. Izmantotie graudi parasti ir mieži, taču dažas alus darītavas mēdz izgatavot alu no kviešiem. Dzīvais alus rūgšanas procesā pat tad, kad jau iepildīts pudelēs, ir mazliet duļķains un necaurspīdīgs, turklāt ar ļoti īsu realizācijas termiņu.

Tā kā alus galvenokārt sastāv no ūdens, tad ūdens avots un ķīmiskais sastāvs atstāj lielu iespaidu uz alus īpašībām, taču pamatā visu nosaka tieši recepte. Retās lauku sētās pēc senām tradīcijām alu brūvē vēl šodien, un šīs tradīcijas parasti manto ģimenes ietvaros, līdz ar to katrā sētā, kur alu brūvē, tas ir atšķirīgs. Par alus dabiskumu lielā mērā liecina īss derīguma termiņš.

Daudzas alus šķirnes ir radušās, pielāgojoties kāda reģiona ūdens īpatnībām, taču ar īpaši tīru ūdeni (piemēram, Islandē) alus nerūgst vispār, tādēļ tiek lietots uzlējums jeb liekais ūdens no iepriekš brūvēta alus.

[izmainīt šo sadaļu] Alus Latvijā

Latvijā lielākā alus darītava ir Aldaris, taču daudzi par labākiem uzskata mazo alus darītavu ražojumus, piemēram, Tērvetes, Užavas vai Bauskas alu.

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

• Alus rūpniecība