Aborts
Vikipēdijas raksts
Aborts ir dabīga vai mākslīga grūtniecības pārtraukšana līdz grūtniecības 22. nedēļai, kuras rezultātā auglis iet bojā.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Aborta veidi
[izmainīt šo sadaļu] Spontānais aborts
Spontānais aborts ir grūtniecības dabīga izbeigšanās, kuru visbiežāk izraisa ģenētiski augļa defekti, kuri parasti vairs neatkārtojas. Citi iemesli var būt mātes veselības stāvoklis un dzīvesstils vai kādi ārēji faktori. Reizēm spontānais aborts notiek neizskaidrojamu iemeslu dēļ. Bieži vien spontānais aborts notiek grūtniecības sākumā pirms konstatēta grūtniecība. Parasti pēc spontānā aborta nerodas problēmas nākamajās grūtniecībās.
[izmainīt šo sadaļu] Mākslīgais aborts
Mākslīgais aborts tiek izdarīts ķirurģiski vai ķīmiski. Legāli mākslīgo abortu, pēc sievietes lūguma, drīkst izdarīt līdz 12 nedēļai, ja vien tas neapdraud grūtnieces dzīvību, bet izvarošanas vai smagu medicīnisku komplikāciju gadījumā, ja apdraudēta mātes vai bērna dzīvība un veselība, līdz 22. nedēļai.
[izmainīt šo sadaļu] Diskusijas par abortu morālo statusu
Mākslīgais aborts ir ētiski ļoti strīdīgs jautājums. Pretinieki norāda, ka nedzimis bērns ir dzīvība un aborts ir slepkavība. Atbalstītāji pastāv uz grūtnieces tiesībām izvēlēties un sievietes apstākļu spiestas izdarītu nelegālus abortus, kas var būt bīstami dzīvībai un veselībai. Bieži vien abortu atbalstītāji norāda, ka piedzimstot negribēts vai slims bērns ciestu lielākas morālas un fiziskas mokas nekā aborta izdarīšanas brīdī.
[izmainīt šo sadaļu] Embrija un augļa tiesību statuss
Svarīgi diskusijās par abortu morālo statusu ir noskaidrot, kurā brīdi cilvēks kļūst par juridisku subjektu un uz viņu sāk attiekties tiesības uz dzīvību. Tie, kuri attaisno abortu, apgalvo, ka cilvēkam šādas tiesības var piemist tikai tad, kad viņš ir kļuvis par sevi apzinošu subjektu un ir spējīgs veidot apzinātas nākotnes ieceres. Tiesa šādu nostāju kritizē tie, kuri iestājas par abortu ierobežošanu. Viņuprāt šāds pieņēmums novestu pie tā, ka attaisnojama būtu arī tikko dzimuša zīdaiņa nogalināsanā, jo arī viņam nav izveidojusies runas spēja un viņs neapzinās sevi, kā laikā eksistējošu subjektu, tomēr mūsu morālā intuīcija pretojas leģitimizēt zīdaiņa nogalināšanu un par to ir paredzēts sods. Šo argumentu abrotu aizstāvji atspēko, sakot, ka attieksme pret zīdaini, kā pilntiesīgu juridisku subjektu ir tikai sociālas konvencijas rezultāts, līdz ar to šim argumnetam ir vairāk retoriska iedaba, jo tas noved pie tādām konsekvencēm, kuras, lai arī iespējamas, nav nepieciešamas legalizejot abortus.
[izmainīt šo sadaļu] Sievietes tiesības kontrolēt savu ķermeni
Iespējams svarīgākais jautājums diskusijās par abortu morālo statusu ir sievietes tiesību jautājums attiecībā pret embrija un/vai augļa tiesībām. Var sacīt, ka starp abām pusēm – gan tiem, kuri vēlas ierobežot abortus un tiem, kuri legalizēt, vai saglabāt legālus, pastāv vienprātība tajā, ka aborti ir jāatļauj, ja 1. Sievietes dzīvības ir briesmās 2. Grūtniecība ir seksuālas vardarbības sekas. 3. Gaidāmais bērns būs bezcerīgi slims. Problēmas rodas situācijās, kad neviens no šiem objektīvajiem apstākļiem nav spēkā, bet sieviete tāpat grib veikt abortu. Liberālā un feministiskā pozīcija iestājas par sievietes tiesibām jebkurā gadījumā izvēlēties abortu, arī tad, ka tam nav ārēju iemeslu, savukārt konservatīvā pozīcija apgalvo, ka to darīt nedrīkst, atsaucoties uz diskutablo augļa, ka tiesību subjekta stausu. Feministiskas diskurss centienus abortus pakļaut striktiem ierobežojumiem uzskata par veidu, kādā patriarhālās varas struktūras padara sievietes ķermeni par manipulāciju objektu, atņemot, vai būtiski ierobežojot pašas sievietes varu pār to.
[izmainīt šo sadaļu] Aborti un sociālais konteksts
Stīvena Levita un Džona Donahjū veiktajā pētījumā viņi secina, ka pastāv korelācija starp abortu legalizāciju un noziedzības līmeņa samazināšanos, respektīvi, laika posmā, kurā ASV tika legalizēti aborti, ir fiksējama noziedzības līmeņa samazināšanās. Tiesa, šo aspektu nosoda daži abortu pretinieki, apgalvojot, ka šādi secinājumi var novest pie sava veida eigēnikas, jo abortus parasti izvēlas sociāli zemākie slāni un līdz ar to sabiedrība tiek atbrīvota no noteikta tipa indivīdiem, ko var traktēt, kā diskrētu genocīdu. Abortu aizstāvji atbild, ka eigēnikai līdzigā tendence šeit tiek diskreditēta izmantojot ad Hitlerum argumentu, kas cenšas to sasaistīt ar Hitlera un Nacistikās vācijas politiku, kura ietver negatīvas konutācijas, kaut arī šeit tā kalpo sabiedrībai nenodarot ļaunumu kādai atsevišķai grupai. Viņi uzsver, ka ir būtiska atšķirība starp organizētu masu iznīcināšanu, kas balstās uz ideoloģiskās fikcijām un iespēju sabiedrībai kvalitatīvi attīstīties bez ārēja spēka ietekmes, kas šajā gadījumā ir abortu legalizācijas sekas
[izmainīt šo sadaļu] Informācija citur
MK noteikumi par grūtniecības pārtraukšanas kārtību
Asociācijas "Papardes zieds" buklets "Aborts" (pdf)
