Baktērija
Vikipēdijas raksts
Baktērijas ir lielākā grupa starp dzīvajiem organismiem. Tās ir mikroskopiskas un lielākoties sastāv no vienas šūnas, kas ir nosacīti vienkārša - tai trūkst šūnas kodola, citoskeleta un organoīdu, kā mitohondriju un hloroplastu. Tādus organismus kā baktērijas sauc par prokariotiem, pretēji eikariotiem, kam ir daudz sarežģītākas šūnas.
Terminu "baktērija" virusoloģijā attiecina uz visiem prokariotiem vai arī uz to galveno grupu, balstoties uz to savstarpējām attiecībām. Baktērijas ir visizplatītākie no visiem organismiem. Tās ir visur - augsnē, ūdenī un atrodas simbiozē ar visiem ķermeņiem. Daudzi slimību ierosinātāji, ieskaitot dzīvnieku slimību ierosinātājus, ir baktērijas. Lielākā daļa no tām ir ļoti sīkas, parasti tikai 1 E -6m|0,5-5,0μm lielas, taču viena tipa baktērijas var sasniegt pat 0,3mm diametrā (Thiomargarita). Parasti tām ir šūnu sieniņas, tāpat kā augu un sēņu šūnām, taču ar ļoti atšķirīgu struktūru.
Daudzas no baktērijām pārvietojas ar vicu palīdzību, un šīs vicas atšķiras no citu grupu vienšūņu vicām.
