Lapsa

Vikipēdijas raksts

Lapsa

Lapsa (lat. Vulpes) pieder pie suņu dzimtas plēsējiem. Lapsa ir kažokzvērs. Ķermenis slaids (garums 85 – 60 cm). Apmatojums biezs, ar atīstītiem akotmatiem un biezu pavilnu. Mugura, sānu un aste gaiši ruda līdz sarkanbrūna. Pakakle, krūtis, arī astes gals balts, vēders pelēk balts (reizēm ar melnu joslu). Melni laukumi arī uz kājām, melna ausu mugurpuse. Lapsas pēdas līdzīgas neliela suņa pēdām, to nospiedumi veido pilnīgi taisnu līniju. Ekskrementi parasti spirīski savērpti (gar. apm. 10 cm), ar vienu stipri nosmaiļotu galu.

Lapsas ir sastopamas gandrīz visā Eirāzijā. Latvijā parādījusies vēlajā pēcledus laikmetā un bijusi vienmēr plaši izplatīta. Lapsu skaits Latvijā ik gadus svārstās no 10000 – 12000. Galvenie iemesli, kas nosaka Lapsas skaita svārstības, ir parazīti un slimības (kašķis, trakumsērga), lielie plēsēji (galvenokārt vilki) un barības trūkums. Peļveidīgo grauzēju pārpilnība veicina lapsas savairošanos. Ekoloģiski ļoti plastisks dzīvnieks, kas tikpat labi uzturas gan meža masīvos, gan kultūrainavā, arī apdzīvotu vietu tuvumā.

Bieži sastopama mežmalās, purvmalās, ūdenstilpju piekrastēs, birztalās un krūmu saaudzēs lauka vidū. Lapsas izvairās no lieliem, vienveidīgiem priežu mežu masīviem un stipri pārpurvotām mežaudzēm. Barībā dominē peļveidīgie grauzēji; ja to ir maz, tad lapsas ķer arī lielos zīdītāajdzīvniekus, piemēram, zaķus, stirnas un cūku mazuļus, kā arī putnus. Biežāk nekā vilks, lapsas biežāk barībā izmanto kukaiņus un augus (ogas, augļus, sēklas).

Ziemā lapsas ēd arī kritušos dzīvniekus. Lapsu pat varētu nosaukt par nometnieku. Lapsa ir aktīva visu gadu. Medī biežāk krēslā un naktī. Sliktā laikā un lielā salā lielu diennakts daļu pavada alās un dažādās, dabiskāas slēptuvēs. Ļoti uzmaanīgs dzīvnieks, kas apkārtējā vidē orientējas galvenokārt ar ožas un dzirdes palīdzību (redze attīstīta daudz vājāk). Medību laikā lieiski māk izmntot visas dabiskās aizsega iespējas. Pārvietojas pa ieplakām, grāvjiem, krūmu un pa meža aizsegā, bieži apstājās un novērtē situāciju apkārtnē. Tā samērā labi peld un spēj uzrāpties arī slīpi augošā kokā. Lapsa pārsvarā dzīvo ģimenē. Vairošanās midzeni iekārto pamestās āpša, jenotsuņa alās, vai tamlīdzīgās slēptuvēsb, bet interesanti ir ts, ka lapsa pati alas nerok.. Lapsas apdzīvoto alu var atšķirt no āpša vai jenotsuņa aizņemtās alas pēc tā, ka pavasarī pēc alas iztīrīšanas pie tās redzams apmēram 2 metrus garš, noapaļots zemes izsviedums. Pie ieejas alā parasti mētājas barības atliekas, kauli, kas bieži nepatīkami smako. Vienu un to pašu alu lapsas aizņem vairākus gadus pēc kārtas. Teritorijas iezīmēšana visintensīvāk notiek pavasarī, riesta periodā. Riesta laikā sievišķais dzimums ar īsiem rājieniem aicina vīrišķo dimumu. Starp vīrišķo dzimumu notiek riesta cīņas. Mazuļi (parasti 4 – 6) dzimst maijā un jūnijā. Sākumā tie ur akli (acis atvers 2 – 2,5 nedēļas vecumā). Alā mazuļi dzīvo apmēram 1,5 mēnešus. Pēc tam tie ar vien biežāk iziet ārā no alas un tās priekšā rotaļājas. Šajā laikā abi vecēki tiem intensīvi piegādā barību un māca medīt. Trīs mēnešu vecumā lapsēni atstāj dzimto alu. Sākas rudens un ģimene izklīst un lapsēni uzsāk patstāvīgu dzīvi. Dzimumgatavību parasti sasniedz 2, retāk 3 mūža gadā. Mūža ilgums ir 5 – 8 gadi, nebrīvē lapsa var nodzīvot arī igāk.