Johans Sebastians Bahs
Vikipēdijas raksts
Johans Sebastians Bahs (dzimis 1685. gada 21. martā pēc vecā stila, miris 1750. gada 28. jūlijā pēc jaunā stila) bija baroka perioda vācu komponists un ērģelnieks un tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem vācu komponistiem. Viņa darbi ir devuši iedvesmu daudziem Eiropas tradicionālajiem mūziķiem, piemēram, Mocartam.
Baha mūziku sāka atzīt tikai apmēram 100 gadus pēc viņa nāves. Savas dzīves laikā Bahs neguva pelnīto atzinību kā komponists, bet bija slavens ērģelnieks un klavesīnists. Tikai 1829. gadā vācu komponista Mendelsona vadībā tika atskaņota "Mateja pasija", pirmo reizi tika izdots Baha skaņdarbu pilns izdevums. Vācu komponists Bēthovens par Bahu ir teicis: "Nevis strauts - Jūra būtu viņa īstais vārds." (no vācu val. "bach" - strauts )
J.S. Bahs dzimis Vācijā, Eizenahas pilsētā, mūziķa ģimenē. No Bahu dzimtas nākuši flautisti, trompetisti, ērģelnieki un vijolnieki. Zēna pirmais skolotājs ir tēvs, vēlāk vecākais brālis. 9 gadu vecumā zēns zaudē vecākus un atbildību par viņu uzņemas viņa vecākais brālis, kurš bija ļoti neiejūtīgs un garlaicīgs skolotājs.
15 gadu vecumā Bahs nolemj sākt patstāvīgu dzīvi un dodas uz Lineburgu, lai mācītos ģimnāzijā. Savas dzīves laikā Bahs bieži maina darba vietas. Taču lai kādi bija dzīves apstākļi, viņš vienmēr centās apgūt zināšanas un sevi pilnveidot. Viņš pētīja citu komponistu darbus, apmeklēja izcilu ērģelnieku koncertus. Bahs ieguva laba ērģelnieka un klavesīnista slavu.
1708. gadā apmetas uz dzīvi Veimārā, kur strādā par galma mūziķi un pilsētas ēģelnieku. Te rodas izcili Baha ērģeļu skaņdarbi.
1717. gadā Bahs ar savu ģimeni dodas uz Kēteni. Te komponists rakstīja klavesīna un orķestra mūziku Kētenes pilsētas galma vajadzībām. Kētenē Bahs saraksta 2 - un 3 - balsīgās invencijas, 6 "Franču svītas", 6 "Angļu svītas" un "Labi temperētā klavesīna" 1. daļu, kurā ietilpst 24 prelūdijas un fūgas.
1723. gadā Bahs pārcēlās uz Leipcigu, kur aizvadīja atlikušo mūžu. Viņš strādā Sv. Toma baznīcas dziedāšanas skolā. Baham vajadzēja apkalpot pilsētas galvenās baznīcas un atbildēt par baznīcas mūzikas kvalitāti.
Visu savu brīvo laiku Bahs veltīja jaunradei. Leipcigā tiek sarakstīti daudzi vokāli - instrumentāli skaņdarbi, ap 250 kantāšu, "Jāņa pasija" un "Mateja pasija". Bahs raksta arī orķestra un klavesīna mūziku. Daaudz laika un enerģijas aizņem baznīcas skolas vadītāja pienākumi. Baha dēli - Vilhelms Frīdermans, Filips Emanuēls, Johans Kristiāns izrādījās talantīgi mūziķi un komponisti. Ar dziļu muzikalitāti izcēlās Baha otrā sieva - Anna Magdalēna. Viņas mūzikas apmācībai Bahs iekārtoja "Annas Magdalēnas nošu burtnīcu".
Komponista pēdējos mūža gadus aptumšoja smaga acu slimība. Pēc neveiksmīgas operācijas Bahs kļuva akls. Taču arī tad viņš turpināja komponēt, diktējot savus skaņdarbus pierakstīšanai.
Baha nāvi gandrīz nepamanīja un drīz viņu aizmirsa pavisam.
