Kārlis Frīdrihs Gauss

Vikipēdijas raksts

Kārlis Frīdrihs Gauss (1777 – 1855)

Gausa nopelni matemātikas attīstībā ir tik lieli, ka laikabiedri viņu dēvē par matemātiķu karali („princeps mathematoricum”). Arī fiziķi un astronomi bieži sastopas ar vācu zinātnieka vārdu mācību un zinātniskajā literatūrā. Darbība zinātnē var būt dažāda, taču cilvēces progresam visvērtīgākā ir zinātniskā jaunrade, kas veido jaunus pētījumu ceļus. Ģeniālais vācu zinātnieks Kārlis Gauss atrodas šo novatoru priekšpulkā. Kārlis Frīdrihs Gauss piedzima 1777. gada 30. aprīlī Braunšveigā. Jau agrā bērnībā parādījās nākamā zinātnes korifeja spējas. Tā, piemēram, trīs gadu vecumā mazais zēns dzirdējis, kā tēvs aprēķina algu palīgstrādniekiem. Pēkšņi puisēns skaļi paziņojis, ka meistars aprēķinos kļūdījies. Klātesošie to uzskatījuši par bērna joku, bet mazais Kārlis palicis pie sava. Un tiešām, kad tēvs pārrēķinājis strādnieku algas, izrādījies, ka zēnam bijusi taisnība. Septiņu gadu vecumā mazais Gauss nokļuva skolā. Skolotājs Bitners bijis ļoti stingrs un bieži lietojis miesas sodus. Sākumā arī Kārlis iepazinās ar rīksti, bet vēlāk, kad sākās aritmētiskās nodarbības, zēns pavisam pārvērtās. Un tā kādu reizi skolotājs uzdevis saskaitīt visus skaitļus no 1 līdz 100. Tikko uzdevums nodiktēts, atskanējusi Gausa balss:” Bet es jau izrēķināju!” Skolotājs neticējis un solījis rīkstes, tomēr skolnieks atklal atkārtoja teikto. Izrādījie, ka zēnam taisnība, turklāt risinājums bijis ļoti asprātīgs un pamatojies uz aritmētiskās progresijas īpašību, proti, ka no virknes galiem vienādi attālinātu locekļu summas ir vienādas, t.i., 1 + 100 = 101; 2 + 99 = 101; 3 + 98 = 101; ...

Jaunais matemātiķis izstrādāja precīzu pierādījumu algebras pamatteorēmai: jebkuram n-tās pakāpes algebriskam vienādojumam ar reāliem koeficentiem ir tieši n saknes (reālas vai kompleksas).