free hit counter
HOLY BIBLE
ace, af_2, al, albanian, am, ar, asv, basic_english, ben, bg, big5, big5_cath, bulgarian, ceb, cebuano, chinese_big5, chinese_gb, cr, cz, darby, de, dk, douay, drc, dutch, fa, fi, fj, fr, french, gaelic_manx, gaelic_scots, gb, gb_cat, german, gk, gk_2, guj, haitian_creole, he, hebrew, hu, hungarian, id_tb, in, in_tr, is, it, jp, kj, kjv20, kjvapocrypha, kjvlarge, kk, kn, korean, kr, latvian_nt, lug, maori, mar, ml, mn, moderngreek, my, ne, nl, no, or, pa, pl, pn, po, po-BR, ro, ru, rumanian, russian_1251, russian_ko18r, se, si, so, sp, spanish, sr, sw, swahili_nt, swedish, tagalog, thaibible, tl, tr, uk, ukrainian, uma_nt, ur, vg, vietnamese, vietnamesevni, vt, vulgate, web, webster, weymouth, xho_2, youngs, zu_2,

PROJECT GUTENBERG
Afrikaans, Aleut, Arapaho, Breton, Bulgarian, Cal, Catalan, Cebuano, Chinese, Czech, Danish, Dutch, Esperanto, Finnish, French, Frisian, Friulian, Gaelic, Scottish, Galician, Gamilaraay, German, Giangan, Greek, Hebrew, Hungarian, Icelandic, Iloko, Interlingua, Inuktitut, Irish, Iroquoian, Italian, Japanese, Kashubian, Khasi, Korean, Latin, Lithuanian, Maori, Mayan Languages, Middle English, Nahuatl, Napoletano-Calabrese, North American Indian, Norwegian, Occitan, Old English, Polish, Portuguese, Romanian, Russian, Sanskrit, Serbian, Spanish, Swedish, Tagalog, Welsh, Yiddish


WIKIPEDIA FOR SCHOOLS: English - Spanish - French - Portuguese

Opera - Vikipēdija Wikipedia (2007) - wikipedia2007.classicistranieri.com

Opera

Vikipēdijas raksts

Šis ir raksts par mūziku. Par citām nozīmēm skatīt Opera (nozīmju atdalīšana).

Opera ir muzikāli dramatisks sacerējums, kurā saturu izsaka ar dziedāšanu un simfoniskā orķestra spēli. Operas pamatā ir literārs sižets, ko sauc par libretu. Tās dzimtene ir Itālija un līdz ar to visvairāk operas ir uzrakstījuši tieši itāļu komponisti.

Pēc satura operu iedalījums ir šāds:

Operā apvienotas vairākas mākslas - mūzika, glezniecība un aktierspēle, dažkārt arī balets.

Visu operas mūziku iedala vokālajos un orķestra priekšnesumos. Orķestris atskaņo uvertīras, ievadus un starpspēles cēlieniem, baletmūziku.

Uvertīra ir operas ievads, kurā muzikāli tiek raksturoti galvenie varoņi un visas operas noskaņa.

Vokālie dziedājumi iedalās solo dziedājumos, ansambļos un koros.

Solo dziedājumi ir:

  • ārija
  • ariozo
  • arieta
  • kavatīne
  • dziesma
  • romance
  • rondo
  • kupleja
  • rečitatīvs (muzikālā runa)

Ansambļi ir:

  • duets
  • trio
  • kvartets
  • kvintets
  • sekstets
  • septets
  • oktets
  • nonets

Koris piedalās masu skatos, īpaši pasvītrojot notiekošā nozīmību.

Galvenās sieviešu lomas operā izpilda soprāni, vīriešu - tenori vai basi.

Populārākās operas:

  • Dž. Verdi - "Rigoletto", "Traviata", "Aīda", "Nabuko" ("Nebukadnecars"), "Trubadūrs";
  • G. Doniceti - "Mīlas dzēriens", "Lučia di Lammermūra".
  • Dž. Pučīni - "Bohēma", "Toska".
  • Dž. Rossini - "Seviljas bārddzinis".
  • V.A. Mocarts - "Dons Žuans", "Burvju flauta", "Figaro kāzas".
  • Ž. Bizē - "Karmena"

[izmainīt šo sadaļu] Operas vēsture

Pirmie itāļu opermūzikas komponisti to apzīmēja kā favola in musica, jeb mūzikas fabula, tādējādi netieši atzīstot operu par Senās Grieķijas drāmas imitāciju. Pirmā šāda opera uzvesta Itālijā, Mantujas dodža pilī 1607.g., lai gan jau pirms vairākiem gadiem operas libretu bija uzrakstījis dzejnieks Aleksandrs Stridžio (Alessandro Striggio) (1540-1592). Šī opera sastāvēja no pieciem aktiem ar madrigālu sērijām, kuras atdalīja instrumentālas interlūdes un rečitatīvi.

Vairuma pirmo operu libretu pamatā bija klasiskas vai vēsturiskas tēmas. Taču jau sākotnēji libreti tika rakstīti arī komēdijas vai muzikālās komēdijas žanros, apmierinot Eiropas aristokrātijas vēlmes pēc izklaidēm. Mūsdienu klasiskais operas žanrs (Grand Opera) izveidojās XVIII gs. beigās, savu māksliniecisko pilnību sasniedzot itāļu, austriešu, franču, vācu un krievu opermūzikas skolās. Viena no spilgtākajām šī laikmeta iezīmēm operu libretos un mūzikā bija nacionālais romantisms, kas visvairāk jūtams Riharda Vāgnera darbos.

STATIC WIKIPEDIA JUNE 2008 on wikipedia2006.classicistranieri.com

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu

STATIC WIKIPEDIA MARCH 2008 on wikipedia2006classicistranieri.com
aa, ab, af, ak, als, am, an, ang, ar, arc, as, ast, av, ay, az, ba, bar, bat_smg, be, bg, bh, bi, bm, bn, bo, bpy, br, bs, bug, bxr, ca, cbk_zam, cdo, ce, ceb, ch, cho, chr, chy, closed_zh_tw, co, cr, cs, csb, cu, cv, cy, da, de, diq, dv, dz, ee, el, eml, en, eo, es, et, eu, fa, ff, fi, fiu_vro, fj, fo, fr, frp, fur, fy, ga, gd, gl, glk, gn, got, gu, gv, ha, haw, he, hi, ho, hr, hsb, ht, hu, hy, hz, ia, id, ie, ig, ii, ik, ilo, io, is, it, iu, ja, jbo, jv, ka, kg, ki, kj, kk, kl, km, kn, ko, kr, ks, ksh, ku, kv, kw, ky, la, lad, lb, lbe, lg, li, lij, lmo, ln, lo, lt, lv, map_bms, mg, mh, mi, mk, ml, mn, mo, mr, ms, mt, mus, my, mzn, na, nah, nap, nds, nds_nl, ne, new, ng, nl, nn, no, nov, nrm, nv, ny, oc, om, or, os, pa, pag, pam, pap, pdc, pi, pih, pl, pms, ps, pt, qu, rm, rmy, rn, ro, roa_rup, roa_tara, ru, ru_sib, rw, sa, sc, scn, sco, sd, se, searchcom, sg, sh, si, simple, sk, sl, sm, sn, so, sq, sr, ss, st, su, sv, sw, ta, te, test, tet, tg, th, ti, tk, tl, tlh, tn, to, tokipona, tpi, tr, ts, tt, tum, tw, ty, udm, ug, uk, ur, uz, ve, vec, vi, vls, vo, wa, war, wo, wuu, xal, xh, yi, yo, za, zea, zh, zh_classical, zh_min_nan, zh_yue, zu.

STATIC WIKIPEDIA APRIL 2007 on wikipedia2006classicistranieri.com
aa, ab, af, ak, als, am, an, ang, ar, arc, as, ast, av, ay, az, ba, bar, bat_smg, be, bg, bh, bi, bm, bn, bo, bpy, br, bs, bug, bxr, ca, cbk_zam, cdo, ce, ceb, ch, cho, chr, chy, closed_zh_tw, co, cr, cs, csb, cu, cv, cy, da, de, diq, dv, dz, ee, el, eml, en, eo, es, et, eu, fa, ff, fi, fiu_vro, fj, fo, fr, frp, fur, fy, ga, gd, gl, glk, gn, got, gu, gv, ha, haw, he, hi, ho, hr, hsb, ht, hu, hy, hz, ia, id, ie, ig, ii, ik, ilo, io, is, it, iu, ja, jbo, jv, ka, kg, ki, kj, kk, kl, km, kn, ko, kr, ks, ksh, ku, kv, kw, ky, la, lad, lb, lbe, lg, li, lij, lmo, ln, lo, lt, lv, map_bms, mg, mh, mi, mk, ml, mn, mo, mr, ms, mt, mus, my, mzn, na, nah, nap, nds, nds_nl, ne, new, ng, nl, nn, no, nov, nrm, nv, ny, oc, om, or, os, pa, pag, pam, pap, pdc, pi, pih, pl, pms, ps, pt, qu, rm, rmy, rn, ro, roa_rup, roa_tara, ru, ru_sib, rw, sa, sc, scn, sco, sd, se, searchcom, sg, sh, si, simple, sk, sl, sm, sn, so, sq, sr, ss, st, su, sv, sw, ta, te, test, tet, tg, th, ti, tk, tl, tlh, tn, to, tokipona, tpi, tr, ts, tt, tum, tw, ty, udm, ug, uk, ur, uz, ve, vec, vi, vls, vo, wa, war, wo, wuu, xal, xh, yi, yo, za, zea, zh, zh_classical, zh_min_nan, zh_yue, zu.

STATIC WIKIPEDIA DECEMBER 2006 on wikipedia2006classicistranieri.com
aa, ab, af, ak, als, am, an, ang, ar, arc, as, ast, av, ay, az, ba, bar, bat_smg, be, bg, bh, bi, bm, bn, bo, bpy, br, bs, bug, bxr, ca, cbk_zam, cdo, ce, ceb, ch, cho, chr, chy, closed_zh_tw, co, cr, cs, csb, cu, cv, cy, da, de, diq, dv, dz, ee, el, eml, en, eo, es, et, eu, fa, ff, fi, fiu_vro, fj, fo, fr, frp, fur, fy, ga, gd, gl, glk, gn, got, gu, gv, ha, haw, he, hi, ho, hr, hsb, ht, hu, hy, hz, ia, id, ie, ig, ii, ik, ilo, io, is, it, iu, ja, jbo, jv, ka, kg, ki, kj, kk, kl, km, kn, ko, kr, ks, ksh, ku, kv, kw, ky, la, lad, lb, lbe, lg, li, lij, lmo, ln, lo, lt, lv, map_bms, mg, mh, mi, mk, ml, mn, mo, mr, ms, mt, mus, my, mzn, na, nah, nap, nds, nds_nl, ne, new, ng, nl, nn, no, nov, nrm, nv, ny, oc, om, or, os, pa, pag, pam, pap, pdc, pi, pih, pl, pms, ps, pt, qu, rm, rmy, rn, ro, roa_rup, roa_tara, ru, ru_sib, rw, sa, sc, scn, sco, sd, se, searchcom, sg, sh, si, simple, sk, sl, sm, sn, so, sq, sr, ss, st, su, sv, sw, ta, te, test, tet, tg, th, ti, tk, tl, tlh, tn, to, tokipona, tpi, tr, ts, tt, tum, tw, ty, udm, ug, uk, ur, uz, ve, vec, vi, vls, vo, wa, war, wo, wuu, xal, xh, yi, yo, za, zea, zh, zh_classical, zh_min_nan, zh_yue, zu.

STATIC WIKIPEDIA NOVEMBER 2006 on wikipedia 2007classicistranieri.com
aa, ab, af, ak, als, am, an, ang, ar, arc, as, ast, av, ay, az, ba, bar, bat_smg, be, bg, bh, bi, bm, bn, bo, bpy, br, bs, bug, bxr, ca, cbk_zam, cdo, ce, ceb, ch, cho, chr, chy, closed_zh_tw, co, cr, cs, csb, cu, cv, cy, da, de, diq, dv, dz, ee, el, eml, en, eo, es, et, eu, fa, ff, fi, fiu_vro, fj, fo, fr, frp, fur, fy, ga, gd, gl, glk, gn, got, gu, gv, ha, haw, he, hi, ho, hr, hsb, ht, hu, hy, hz, ia, id, ie, ig, ii, ik, ilo, io, is, it, iu, ja, jbo, jv, ka, kg, ki, kj, kk, kl, km, kn, ko, kr, ks, ksh, ku, kv, kw, ky, la, lad, lb, lbe, lg, li, lij, lmo, ln, lo, lt, lv, map_bms, mg, mh, mi, mk, ml, mn, mo, mr, ms, mt, mus, my, mzn, na, nah, nap, nds, nds_nl, ne, new, ng, nl, nn, no, nov, nrm, nv, ny, oc, om, or, os, pa, pag, pam, pap, pdc, pi, pih, pl, pms, ps, pt, qu, rm, rmy, rn, ro, roa_rup, roa_tara, ru, ru_sib, rw, sa, sc, scn, sco, sd, se, searchcom, sg, sh, si, simple, sk, sl, sm, sn, so, sq, sr, ss, st, su, sv, sw, ta, te, test, tet, tg, th, ti, tk, tl, tlh, tn, to, tokipona, tpi, tr, ts, tt, tum, tw, ty, udm, ug, uk, ur, uz, ve, vec, vi, vls, vo, wa, war, wo, wuu, xal, xh, yi, yo, za, zea, zh, zh_classical, zh_min_nan, zh_yue, zu.