Albānija
Vikipēdijas raksts
Albānijas Republika (albāņu valodā:Shqipëria, tulkojumā: Ērgļu zeme) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā. Tā robežojas ar Melnkalni ziemeļos, Kosovu ziemeļrietumos, Maķedoniju austrumos, Grieķiju dienvidos, Adrijas jūru rietumos un Jonijas jūru dienvidrietumos.
|
|||||
 |
|||||
| Valsts valoda | albāņu valoda | ||||
| Galvaspilsēta | Tirāna | ||||
| Lielākās pilsētas | Tirāna Durresi Eļbasana |
||||
| Prezidents | Alfrēds Moisiu | ||||
| Premjerministrs | Sali Beriša | ||||
| Platība | 28 748 km² | ||||
| Iedzīvotāju skaits - kopā (2004) - blīvums |
3 074 600 125/km² |
||||
| Neatkarība | No Osmaņu impērijas 1912.gada 28.novembrī | ||||
| Valūta | Albānijas leks/ALL | ||||
| Laika zona | UTC +1 | ||||
| Valsts himna | Hymni i Flamurit | ||||
| Interneta domēns | .AL | ||||
| Starptautiskais tālsarunu kods | +355 | ||||
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pirmie droši zināmie Albānijas iedzīvotāji ir ilīrieši, kuri ap 1000. gadu p.m.ē. IV.gs p.m.ē. Ilīrija kļuva par ietekmīgu valsti, tomēr 358.gadā p.m.ē. Maķedonijas Aleksandra tēvs Filips II to sakāva. Ilīrieši piedalījās Maķedoniijas Aleksandra karagājienos.
168.gadā p.m.ē. Ilīriju ieņem romieši, vēlāk izveidojot Ilīrijas provinci. Albānija ir Romas impērijas, pēc tam Bizantijas sastāvā līdz 1204.gadam (ar pārtraukumiem 398.-401. g , kad Albāniju ieņem vestgoti, 625.-810. g - slāvi, 860.-971. un 976.-1018. g - bulgāri).
No 1385.gadam līdz 1913.gadam Albānija ir Osmaņu impērijas sastāvā. Šo gadsimtu laikā 2/3 no albāņiem pieņem islāmu. Centrālā Albānija bija neatkarīga no 1443. līdz 1468.gadam, kad albāņu nacionālajam varonim Skanderbegam izdevās apvienot valsti.
Pēc Pirmā Balkānu kara 1912. gadā Albānija pasludināja neatkarību no Osmāņu impērijas. Tajā valdīja karalis Zogs I līdz pat 1939. gadam, kad to okupēja Itālija. Pēc 2. pasaules kara beigām, 1944. gada novembrī, varu pārņēma komunisti, Envera Hodžas vadībā. No 1945. līdz 1990. gadam Albānijā bija viens no visrepresīvākajiem režīmiem Eiropā, kas neuzturēja praktiski nekādus kontaktus pat ar citām komunistu valstīm.
Starp 1990. un 1992. gadu Albānija veica politiskas reformas, un ir izveidojusi daudzpartiju demokrātiju.
[izmainīt šo sadaļu] Skat.arī
|
|
Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Eiropas valstis |
|---|
| Albānija | Andora | Apvienotā Karaliste | Austrija | Baltkrievija | Beļģija | Bosnija un Hercegovina | Bulgārija | Čehija | Dānija | Francija | Grieķija | Horvātija | Igaunija | Islande | Īrija | Itālija | Krievija | Latvija | Lietuva | Lihtenšteina | Luksemburga | Malta | Melnkalne | Moldova | Monako | Nīderlande | Norvēģija | Polija | Portugāle | Republika Maķedonija | Rumānija | Sanmarīno | Serbija | Slovākija | Slovēnija | Somija | Spānija | Šveice | Turcija | Ukraina | Ungārija | Vācija | Vatikāns | Zviedrija |
| Teritorijas: Farēru salas | Gibraltārs | Gērnsija | Menas sala | Džersija |
