Sarkanā jūra
Vikipēdijas raksts
| Sarkanā jūra | |
|---|---|
 |
|
| Platība: | 450 000 km2 |
| Garums: | 1 932 km |
| Platums: | 354 km |
| Maks. dziļums: | 3 039 m |
| Valstis un citas teritorijas: | Džibuti Eritreja Ēģipte Izraēla Jemena Jordānija Saūda Arābija Sudāna |
| Lielākās pilsētas: | Akaba Džibuti (pilsēta) Džida Eilata Hodeida Masava Portsudāna Sueca |
Sarkanā jūra ir Indijas okeāna iekšējā jūra starp Arābijas pussalu un Āfriku.
Vistālāk ziemeļos esošā tropiskā jūra pasaulē. Vidējais dziļums - 440 - 500 metri, dziļākā daļa - centrālā daļa, kas vietām atgādina kanjonu. Piekrastē un vietām arī centrālajā daļā sekla (40% jūras ir seklāka par 100 m). Seklās daļas robežu daudzviet iezīmē koraļļu rifi, kuru kopējais garums ir ap 2 000 km.
Viena no sāļākajām jūrām pasaulē - 36 - 42 ‰ (citur parasti ir ap 35 ‰). Lielo sāļumu nosaka tas, ka Sarkanā jūra atrodas sausā un karstā apvidū, ir vāji savienota ar pārējo okeānu un jūrā neietek praktiski neviena pastāvīga upe.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Nosaukums
Sarkanā jūra ir tiešs tulkojums no latīņu valodas - Mare Erythraeum, arābu un tigraju valodām. Vārds neapzīmē jūras krāsu, jo Sarkanās jūras ūdens ir ļoti dzidrs un zilā krāsā. Iespējams, jūras nosaukums saistīts ar sezonālu sarkanas krāsas zilaļģes Trichodesmium erythraeum ziedēšanu. Cita versija - jūra tā nosaukta tāpēc, ka tajā atspoguļojas ar rūdu bagātie, sarkanīgie kalni Sinaja pussalā. Ir arī vairākas citas hipotēzes par jūras nosaukuma izcelsmi.
[izmainīt šo sadaļu] Robežas
Sarkanā jūra ir gandrīz pilnībā norobežota no pārējā Pasaules okeāna ar sauszemi. Vienīgais dabiskais savienojums ir 29 kilometrus platais Babelmandeba šaurums jūras dienvidos, kas izved uz Arābijas jūrai piederošo Adēnas līci. Ziemeļos ar Vidusjūru savieno mākslīgi veidotais Suecas kanāls.
[izmainīt šo sadaļu] Vispārējais raksturojums
- Ūdens apmaiņa un dzidrums. 26 kilometrus platais Babelmandeba šaurums ir tikai 130 metrus dziļš, kas kavē ūdens apmaiņu ar Indijas okeānu. Rezultātā Sarkanās jūras ūdens ir ievērojami sāļāks nekā pārējā Pasaules okeāna sāļums. Sarkano jūru ielenc tuksneši un sausa zeme. Sausā klimata dēļ jūrā tikpat kā neietek upes un līdz ar to tajā neiekļūst tik daudz sanesu. Rezultātā jūrā ir arī mazāk barības vielu un tāpēc ūdenī ir maz planktona. Tāpēc Sarkanās jūras ūdens ir ļoti dzidrs - redzamība ir tuvu maksimālajai teorētiskajai redzamībai ūdenī - 200 metrus dziļi.
- Klimats un ūdens temperatūra: Sarkanās jūras reģionā klimatu nosaka musonu sezonas - šeit ir divas sezonas kad vējš attiecīgi pūš no ziemeļaustrumiem vasarās un no dienvidrietumiem ziemās. Lietus jūrā un tās piekrastē ir ļoti reti, gada nokrišu daudzums - ap 60 mm. Arī šis lietus nolīst pēkšņās, īslaicīgās lietusgāzēs, pērkona negaisos, arī putekļu vētru laikā. Sausais, karstais klimats un mazā upju ūdens pietece izraisa augstu iztvaikojumu - ja no Adenas līča nepieplūstu Indijas okeāna ūdens, Sarkanās jūras līmenis kristos par 2,05 metriem gadā.
Jūras ziemeļu daļā ūdens virsējā slāņa temperatūra vasarā ir ap 26°C, dienvidu daļā - ap 30°C. Gada vidējā ūdens temperatūra - 22°C.
- Plūdmaiņas un ūdens līmenis. Plūdmaiņu augstums ziemeļu daļā - 0,6 metri, dienvidu daļā - 0,9 metri. Centrālajā daļā plūdmaiņas tikpat kā nav jūtamas. Ūdens līmeņa izmaiņas vētru rezultātā ir jūtamas daudz vairāk nekā plūdmaiņas.
Ziemā Sarkanās jūras līmenis vidēji ir par 0,5 metriem augstāks nekā vasarā.
- Straumju režīms. Sarkanajā jūrā noteikts straumju režīms nepastāv vai arī ir vāji izteikts. Straumju režīmu lielā mērā nosaka vēja virziens. Vasarās ūdens virsējais slānis tiek dzīts uz dienvidiem, savukārt ziemās - pretējā virzienā. Sarkanajai jūrai raksturīgas spēcīgas un mainīgas lokālās straumes starp rifiem un klintīm, kas daudzviet kuģošanu padara ļoti bīstamu.
[izmainīt šo sadaļu] Ģeoloģiskā uzbūve un vēsture
Sarkanā jūra izveidojusies kontinentu dreifēšanas ietvaros - Arābijas pussalai atdaloties no Āfrikas. Atdalīšanās sākās eocēnā (pirms 55 - 35 miljoniem gadu) un kļuva intensīvāka oligocēnā (pirms 34 - 23 miljoniem gadu). Sarkanās jūras paplašināšanās turpinās arī tagad un teorētiski nākotnē Sarkanā jūra var kļūt par okeānu. Pašlaik jūras ziemeļu daļā krasti attālinās ar ātrumu 8 milimetri gadā, bet dienvidu daļā - 16 milimetri gadā.
Sarkanās jūras attīstības laikā Babelmandeba šaurums vairākkārt bijis slēgts un Sarkanā jūra ne reizi vien iztvaikojusi pilnībā, atstājot aiz sevis ar biezu sāls slāni klātu gultni. Patreizējā veidā jūra pastāv tikai 5 000 gadus.
Lūzums virzās uz ziemeļiem pa Akabas līci, tālāk veidojot Nāves jūru. Tieši lūzuma dēļ šaurais Akabas līcis ir ļoti dziļš - tā dziļums sasniedz 1 600 metrus.
[izmainīt šo sadaļu] Bioloģiskā daudzveidība
Tā kā Sarkanā jūra ir vāji savienota ar pārējo Pasaules okeānu un tajā valda īpatnēji vides apstākļi, šeit izveidojušās daudz endēmu sugu, taču šeit sastopamas arī daudzas Indijas okeāna dzīvnieku sugas.
Sarkanajā jūrā ir mazāks jūras organismu sugu skaits nekā līdzīgās tropiskajās jūrās citur, kas arī ir izskaidrojams ar jūras norobežotību un īpatnējiem vides apstākļiem. Tomēr jūrā vairāk kā 1 000 bezmugurkaulnieku sugas, ap 200 koraļļu sugu. Sarkanās jūras dzidrajā ūdenī norējiem ir ļoti ērti aplūkot krāšņos koraļļu rifus.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Pirmie Sarkano jūru mēģināja izpētīt jau senie ēģiptieši. Bībelē Sarkanā jūra pieminēta saistībā ar Mozu, kurš vedis pāri tai Izraēļa tautu un ar Dieva palīdzību panācis, ka jūras ūdeņi pašķiras. Mozus gājiens visdrīzāk notika pār t.s. Niedru jūru - ezeru ziemeļos no Suecas, kuru nosusināja līdz ar Suecas kanāla izbūvi.
Uzskata, ka tikai grieķis Hipaluss 1. gs. pmē. ar kuģi sasniedza Arābijas jūru un līdz ar to atklāja jūras tirdzniecību ar Āziju.
Eiropas valstis interesi par Sarkano jūru sāka izrādīt tikai sākot ar 15. gadsimtu. 1798. gadā Francija uzticēja ģenerālim Napoleonam iekarot Ēģipti un pārņemt kontroli pār Sarkano jūru. Napoleonam tas neizdevās, taču karagājiena dalībnieks - inženieris Leperē - aktualizēja ideju par kanāla izbūvi, kas savienotu Vidusjūru un Sarkano jūru. Šāds plāns jau pastāvēja Senajā Ēģiptē, taču netika realizēts.
Suecas kanāls tika atvērts kuģu satiksmei 1869. gada novembrī un pārvērta Sarkano jūru par vienu no nozīmīgākajiem planētas kuģu satiksmes tranzīta ceļiem. Šajā laikā tirdzniecības bāzes Sarkanajā jūrā piederēja britiem, francūžiem un itāļiem. Pēc 1. pasaules kara lielākā daļa šo bāzu tika pamestas.
Pēc 2. pasaules kara par ietekmi reģionā sacentās ASV un PSRS, Sarkanajā jūrā kursēja aizvien vairāk [[nafta]s pārvadātājkuģu no Persijas reģiona. Suecas kanāls tika slēgts Sešu dienu kara laikā 1967. gadā un palika slēgts līdz 1975. gadam. Pēc šī notikuma Sarkanā jūra kā tranzīta ceļš kļuva nepopulāra un savu popularitāti lielā mērā atguva garākais bet drošākais ceļš ap Dienvidāfriku.
[izmainīt šo sadaļu] Saimniecība
[izmainīt šo sadaļu] Ūdens nozīme un vides problēmas
Par spīti savam sāļumam Sarkanās jūras ūdens ir nozīmīgs dzeramā ūdens resurss piekrastē dzīvojošajiem. Jūras krastos daudzviet atrodas ūdens atsāļošanas iekārtas - piemēram, Saūda Arābijas krastā atrodas vismaz 18 lielas atsāļošanas rūpnīcas. Diemžēl atsāļošanas procesā notiek jūras vides piesārņošana ar karstu, pārsālītu ūdeni un hlora savienojumiem. Pagaidām šo atsāļošanas rūpnīcu ietekme uz vidi ir lokāla, taču ilgākā laika posmā var ietekmēt visu Sarkano jūru.
Sarkanās jūras ūdeni izmanto arī naftas pārstrādes rūpnīcās un cementa rūpnīcās.
[izmainīt šo sadaļu] Tūrisms
Pateicoties augstajai bioloģiskajai daudzveidībai un ērtam novietojumam tuvu Eiropai, Sarkanā jūra ir viens no populārākajiem niršanas tūrisma objektiem. Populārākās niršanas tūrisma vietas - Hurgada, Marsaalama un Šarmelšeiha Ēģiptē. Eilata Izraēlā ir pazīstama kā Sarkanās jūras Rivjēra.
Pēdējās desmitgadēs pieaugušais masu tūrisms strauji degradē Sarkanās jūras vidi ar nepietiekami attīrītiem notekūdeņiem, malu zvejniecību, koraļļu zādzībām un rifu noplicināšanu.
1992. gadā Hurgadā tika nodibināta sabiedriskā vides aizsardzības organizācija HEPCA (Hurghada Environmental Protection and Conservation Association), kuras mērķis ir pasargāt Ēģiptes Sarkanās jūras piekrasti no videi kaitīga masu tūrisma.
[izmainīt šo sadaļu] Līči un salas
Sarkanās jūras dienvidu daļā atrodas divi dziļi līči:
- Akabas līcis, kura krastā atrodas Izraēlas un Jordānijas kūrortpilsētas Eilata un Akaba;
- Suecas līcis, kura galā atrodas Ēgiptes pilsēta Sueca un sākas Suecas kanāls.
Starp abiem līčiem atrodas Sinaja pussala.
Sarkanās jūras salas un salu grupas:
- Antūfaša (Jemena)
- Dahlakas salas (Eritreja)
- Farasānu salas (Saūda Arābija)
- Hānišelkabīra (Jemena)
- Kamarāna (Jemena)
- Perīma (Džibuti)
- Suvākinas salas (Sudāna)
- Ukbāna (Jemena)
- Zebergedas sala (Ēģipte)
- Zubaira (Jemena)
- Zukara (Jemena)
