New Immissions/Updates:
boundless - educate - edutalab - empatico - es-ebooks - es16 - fr16 - fsfiles - hesperian - solidaria - wikipediaforschools
- wikipediaforschoolses - wikipediaforschoolsfr - wikipediaforschoolspt - worldmap -

See also: Liber Liber - Libro Parlato - Liber Musica  - Manuzio -  Liber Liber ISO Files - Alphabetical Order - Multivolume ZIP Complete Archive - PDF Files - OGG Music Files -

PROJECT GUTENBERG HTML: Volume I - Volume II - Volume III - Volume IV - Volume V - Volume VI - Volume VII - Volume VIII - Volume IX

Ascolta ""Volevo solo fare un audiolibro"" su Spreaker.
CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Lingua Russica - Vicipaedia

Lingua Russica

E Vicipaedia

Latinitas huius paginae nondum censa est. Quaesumus, inspice eam et gradum da. Vide {{latinitas}}.
Lingua Russica/Ruthenica/Russa
(русский язык)
IPA [ˈruskʲɪj jɪˈzɨk]
Locutores 300 decies centena milia
Familia Linguae Indoeuropaeae

 (Linguae Baltoslavicae)
  Linguae Slavicae
   Linguae Slavicae Orientales
    Lingua Russica

Scriptura Cyrillica
Vicipaedia ru:Main Page
Status publicus
Lingua civitatis Russia, Ruthenia Alba, Casachia, Chirgisia
Lingua privata Russia, Ucraina, Ruthenia Alba, Casachia, Moldavia, Armenia, Israel, Lettonia, Estonia, Chirgisia et aliae
Procuratio linguae Academia Scientiarum Russica
Notae ISO linguae
1, 2, 3=SIL ru, rus, rus
Vide etiam: Linguae mundi, Linguarum officialium catalogus
Mappa distributionis linguae Russicae in mundo
Mappa distributionis linguae Russicae in mundo

Lingua Russica (Russice: русский язык, russkij jazyk), etiam lingua Ruthenica seu Russa nominatur, est lingua Russorum, ex linguis Indoeuropeis, sub familia Slavica subsummata. Cum lingua Ruthenica Alba et lingua Ucrainica Slavicum orientale format.

Lingua Russica est lingua natalis pro circiter 160 decies centena milia hominum in mundo, linguarum Slavicarum divulgatissima. Lingua publica Russiae, Rutheniae Albae, Casachiae et Chirgisiae est. CN linguam Russicam (cum quinque aliis linguis) pro lingua officiali habent.

Lingua Russica divulgata est in Russia, etiam in aliis rebus publicis, quae erant partes Unionis Sovieticae (in qua terra hac lingua pro communicatione internationali utebantur).

Index

[recensere] Historia

Lingua Russica genuit saeculis XIVXV ex lingua Ruthenica Antiqua (Slavica orientali, saeculis VIIXIV exsistebat), ex qua lingua etiam linguae Ucrainica et Ruthenica Alba originem suam ducunt.

Hodierna lingua Russica litteraria saeculis XVIIIXIX formata est.

[recensere] Abecedarium

Abecedarium linguae Russicae genuit ex alphabeto Cyrillico, cuius mutationis causa formam suam hodiernam accepit. Modus scribendi litterarum alphabeti Russici nostri temporis inductus est reformationis a Petro I annis 17081710 perfectae gratia. Post exclusionem nonnullarum signorum Cyrillicorum initialium et additionem 4 litterarum novarum, abecedarium Russicum nunc habet 33 litteras:

А а
/a/
Б б
/b/
В в
/v/
Г г
/g/
Д д
/d/
Е е
/jɛ/
Ё ё
/jo/
Ж ж
/ʐ/
З з
/z/
И и
/i/
Й й
/j/
К к
/k/
Л л
/l/
М м
/m/
Н н
/n/
О о
/o/
П п
/p/
Р р
/r/
С с
/s/
Т т
/t/
У у
/u/
Ф ф
/f/
Х х
/x/
Ц ц
/ʦ/
Ч ч
/ʨ/
Ш ш
/ʂ/
Щ щ
/ɕː/
Ъ ъ
/-/
Ы ы
/ɨ/
Ь ь
/◌ʲ/
Э э
/ɛ/
Ю ю
/ju/
Я я
/ja/

[recensere] Grammatica

[recensere] Morphologia

[recensere] Nomina

Nomina substantiva linguae Russicae habent:

  • tria genera: masculinum, femininum, neutrum
  • duo numeros: singularis et pluralis
  • sex casus: nominativus, genetivus, dativus, ablativus (instrumentalis), accusativus, praepositionalis
  • tres typos declinationum

[recensere] Adiectivi

Nomina adiectiva in lingua Russica duo numeros, sex casus et in numero singulari tria generes habent. Typi declinationis sunt duo.

[recensere] Pronomina

In lingua Russica sunt:

  • pronomina personalia: tres personae, duo numeri, sex casus et (in persona tertia numeri singularis) tria genera
  • pronomen reflexivum: quinque casus (sine nominativo) habet
  • pronomina possessiva: tres personae, tria genera, in personis prima et secunda sunt duo numeri et sex casus
  • pronomina interrogativa-relativa: "кто" ("quis") et "что" ("quid") habent sex casus; pronomina "какой" ("qualis", "qui"), "каковой" ("qualis"), "который" ("qui", "quotus"), "чей" ("cuius") etiam habet duo numeros et tria generes in numero singulari; pronomen "каков" ("qualis") tria generes habet, sed non declinatur
  • pronomina demonstrativa: duo numeri, sex casus, in numero singulari etiam tria genera
  • pronomina determinativa: duo numeri, sex casus, in numero singulari etiam tria genera
  • pronomina negativa: per praefixa significationis negativae "не" et "ни" de pronominibus interrogativis formantur, simili modo declinantur

[recensere] Numeralia

Numeralia linguae Russicae sunt:

  • cardinalia: sex casus habent; numeralia "один" ("unus"), "два" ("duo") et "оба" ("ambo") genera habent
  • ordinalia: tria genera et sex casus habent, modo nominum adiectivorum declinantur.

[recensere] Verba

Verbum in lingua Russica habet:

  • tres personas
  • tria tempora: praesens, praeteritum, futurum
  • tres modi: indicativus, imperativus et coniunctivus
  • duo genera: activum et passivum
  • duos aspectus: imperfectivus et perfectivus
  • duos numeros
  • duos typos coniugationum plus verba isolata, quae modo speciali coniugantur

In numero singulari temporis praeteriti verbum linguae Russicae habent formas generum masculini, feminini et neutri.

[recensere] Syntaxis

Positio verborum communis in sententiis linguae Russicae est subiectum ante praedicatum ante obiectum. Sed ordo verborum in hac lingua relative non pergravis est, quia relationes verborum per flexiones monstrantur.

[recensere] Vocabularium

Lingua Russica nunc circiter 350 – 500 decies centena milia verborum habet.

[recensere] Fontes

  • Языкознание: Большой энциклопедический словарь/Гл. ред. В.Н. Ярцева. 2-е изд. - М.: Большая Российская энциклопедия, 1998.-685 с.: ил. ISBN 5-85270-307-9 (БРЭ)
  • Ожегов С.И., Шведова Н.Ю. Толковый словарь русского языка: 80000 слов и фразеологических выражений/Российская академия наук. Институт русского языка им. В.В. Виноградова. - 4-е изд., дополненное. - М.: Азбуковник, 1999. - 944 с. ISBN 5-89285-003-x
  • Большая Советская энциклопедия. 3-е изд.
  • Russian language
  • Русский язык

Static Wikipedia (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -

Static Wikipedia 2006 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu

Static Wikipedia February 2008 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu